Kas ir 100 dabas brīnumi?
Atzīmējot 100 nedēļas līdz Latvijas simtajai dzimšanas dienai, mēs, 25 wolves komanda, esam apņēmušies ik nedēļu mazliet vairāk pastāstīt par kādu no 100 mūsu Latvijas dabas brīnumiem. Pēdējo gadu laikā esam centušies katru brīvu brīdi pavadīt Latvijas mežos, pļavās un purvos. Esam sakrājuši milzum daudz stāstu, bilžu un video par piedzīvoto, un vienubrīd sāka šķist, ka tā būtu visai laba ideja - padalīties ar tiem, kam tas varētu būt interesanti.
Īpaši gribam akcentēt to, ka tie ir mūsu simts dabas brīnumi, mēs necentāmies veidot Latvijas dabas brīnumu TOP 100, jo Latvijas dabā ir bezgala daudz dabas brīnumu, un, otrkārt, katram droši vien tie ir savi. Mēs būsim ļoti priecīgi, ja mūsu piedzīvotais spēs iedvesmot jūs biežāk doties dabā, jo te var atrast enerģiju, mieru un te patiesi rodas sajūta, ka mūs gaida.
#38 Dāvida dolomītu ūdenskritums
Pagrieziens uz Dāvida ūdenskritumiem atrodas uz Pleskavas šosejas, netālu no Rīdzenes. Uz ūdenskritumiem neved norādes, un pagrieziens ir veiksmīgi paslēpies ainavā, tāpēc ar pirmo reizi pašaujam tam garām. Ceļš atduras pret vārtiem, kuros skaidri norādīts, ka te atrodas Lauksaimniecības universitātes mācību bāze un nepiederošiem ieeja aizliegta. Vecās dzirnavas, kur pašreiz ierīkota mācību bāze,
#36 Kalamecu grava
Šī mums ir svarīga diena, jo no rīta mēs reģistrējam savu laulību. Uzreiz pēc tam, kad Elizabete iesniegusi savu pasi uzvārda papildināšanai, dodamies Alūksnes virzienā, lai pa ceļam iegrieztos apskatīt Kalamecu un Markūzu gravas. Nereti pats brauciens uz dabas objektu ir patīkams emocionāls piedzīvojums. Ārā ir pasakaini saulaina diena, pļavās ganās zirgi, un Pleskavas šoseja
#33 Šlīteres mēmie ūdenskritumi.
No Mērsraga dodamies Kolkas virzienā meklēt Pitragsupi. Ainaviskā upīte ar savdabīgo vārdu, kurā ir ietverta netipiska ietekas vietas nosaukuma nominatīva forma, savā augštecē tiek dēvēta par Kukšupi. Iespējams, nosaukums saistīts ar tās iztekas vietu – Rukšpurvu, bet par to drošu ziņu nav. Pēc pāris kilometriem šķērsojam kluso šoseju un pazūdam mežā. Pitragsupītei ir īss, tomēr
#29 Žanra klasika – Lojas upe.
Gaujas Nacionālā parka kaktā, vien 20 minūšu braucienā no Rīgas plūst upe, kuru Murjāņos visticamāk ir šķērsojis ikviens šo rindu lasītājs. Pieredzējušiem dabas staigātājiem Lojas upes krasti ir labi zināms maršruts, tomēr, pateicoties tam, ka Loja nav iekļauta starp tradicionālajiem pārgājienu ceļiem, tās krasti nav piemētāti ar plastmasas taru un cigarešu izsmēķiem. Gauja, Amata, Salaca un
#22 Bēgošais Dūkupju ūdenskritums.
Pa ceļam no Dunikas purva takas uz Papes dabas parku nonākam Bartas upes tuvumā un nolemjam izmantot iespēja apskatīt kādu unikālu ūdenskritumu. Dūkupju strauta ūdenskritums atrodas Nīcas novadā, aptuveni 100 metru attālumā no Bārtas upes. Upi, naivi būdami, nolemjam šķērsot kājām pār Veco Vīles tiltu un izmest lociņu gar Bārtu. Nonākuši pie tilta, ir skaidrs,
#16 Ķurmraga vētrainās pārvērtības
Uz Ķurmragu braucam, kad dienas jau ir garas, saulainas, bet vēsas un vientuļo zvejniekciemu vēl nav pārpludinājuši cilvēku bari. Ierodoties Ķurmragā ar automašīnu jāievēro zināma kārtība – auto novietošana uz ceļa, kas iet gar jūru nav atļauta, tāpēc mēs no tās atbrīvojamies kilometru iepriekš iedzenot to kāda no meža stigām. Šaurā zemes strēle starp jūru