#99 Latgales jūra raugoties no Lielā Liepu kalna.
Pirms vairākiem gadiem, spontāna un haotiski saplānota velobrauciena laikā nokļuvām pie Rāznas ezera. Kaut gan tolaik es uz Latvijas dabu raudzījos ar iejūtīgu vienaldzību, jo “National Geographic” redzētie kalni, ūdenskritumi un citi dabas brīnumi lika domāt, ka mēs dzīvojam apdalītā vietā, tomēr toreiz, nonākot pie Rāznas ezera un ieraugot tā plašuma un neparastās ūdens krāsas,
#87 Ar velo un sirdi Latgalē (Varakļāni – Zilupe)
Šis mums ir jau sestais Latgales velo brauciens. Kopskaitā pa Latgali esmu nobraucis vairāk kā 1000 kilometru. Pēc katra no iepriekšējiem braucieniem mājās esmu atgriezies ar tukšu galvu, bet pilnu sirdi, kas vēl vismaz nedēļu ļauj ar smaidu uz lūpām doties uz darbu un nepārdzīvot par pasaulē valdošo netaisnību. Iepriekšējos četros velo braucienos bijām paviesojušies
#76 Sventes ezers no augšas
Piedzīvojumu gara dzīti nonākam Birķenelē, kur “Muzeju nakts” ietvaros dod ēst grūbu putru un māca visādas zinības. Te savulaik dzīvojis dzejnieks Rainis un netālu esošajā Ēģiptē pie vietējā mācītāja apguvis vācu un latīņu valodu. Senākais Ēģiptes nosaukums, kā izrādās, ir Vilkumiests. Esam ieradušies uz bioloģijas stundu, kurā skolotāja mums abiem un vēl kādiem 15 pirmskolas
#42 Lapkritis Daugavas lokos.
Daugavas loki manā dzīvē ienāca pirms kādiem 10 gadiem, kad devos meklēt teiksmaino Dinaburgas pili. Internets tai laikā nebija tik attīstīts kā šodien, un gūglē bija atrodamas vien dažas bildes, toties tajās pils uz Daugavas fona izskatījās vienkārši iespaidīgi. Es tai laikā biju jauns, un attiecībā pret daudzām lietām manās zināšanās bija vērojami