Pagājušajā pavasarī, izdzirdot par Ķemeru nacionālajā parkā notiekošajām putnu vērošanas aktivitātēm, manī atraisījās nebijušas ornitologa vai, pieticīgāk izsakoties, birdvačera dziņas. Jāatzīst, ka putnu vērošana ir kļuvusi par tikpat populāru nodarbi kā brančs vai galda spēļu vakari, tāpēc ceļabiedri plānotajai ekspedīcijai pieteicās ātri un ar lielu entuziasmu.
Tuvākajā sestdienā jau esam autobusā un īsi pirms saullēkta izkāpjam Bigauņciemā, lai pa ceļam uz Kaņieri paķertu arī kādus jūras putnus. Likmes ir augstas, tāpēc grupa ir bruņojusies ar binokļiem. Dažam līdzi ir moderns Ķīnā ražots binoklis ar elektroniskas regulācijas iespējām, bet vēl kādam ir pat divi – pilnīgi vienādi padomju binokļi, kas kombinācijā ar profesionālo pārgājienu apģērbu, rada priekšstatu par nopietnu putnu vērošanas pieredzi. Pieticīgākais ornitologs bruņojies ar mammas operas binoklīti. Skatoties caur to putni, kļūst sliktāk saredzami, tomēr to ar uzviju kompensē binokļa elegantais izskats.
Saule jau ir krietnu sprīdi virs apvāršņa, kad mēs nokļūstam liedagā, lai caur binokļiem kāri tvertu dažādo putnu izdarības. Mani līdzpaņemtie draugi ar grūtībām spētu atšķirt pīli no zoss, tāpēc ar sugu atšifrēšanu iet visai švaki. Kaismīgu strīdu pavadījumā puiši izsaka pārdrošus minējumus, tomēr mums nav iespēju pārbaudīt to patiesumu. Samierināmies ar skaistumu, ko rada mierīgā jūra, uzlecošā saule un putni, no kuriem daudzus redzam pirmo reizi mūžā.
Pirmie satiktie cilvēki ir divi kaili vīrieši, kas izveļas no krastā izvietotas mobilās pirtiņas un iegāžas jūrā. Nākamā satiktā būtne ir krastā izskalots miris pelēkais ronis. Pārvarējuši sarūgtinājumu par uzskatāmo dzīves galīgumu, dodamies uz Lapmežciemu.
Paēdam kūpinātās zivis un Lapmežciemā griežam pa labi. Ejot garām mežiem un pļavām, nonākam pie ezera, kurš ir slavens ar savām daudzveidīgajām dabas bagātībām. Kaņieris ir sekls lagūnas ezers un ir ideāli piemērots gan tur konstatētajām 200 ūdensputnu sugām, gan zivīm. Tieši tāpēc to ļoti iecienījuši arī ūdensputnu sīvākie konkurenti –makšķernieki. Ezerā ir 14 salas, turklāt piecas no tām ir izveidotas mākslīgi, lai radītu putniem mājīgas ligzdošanas vietas.
Viegli šūpodamies laipās, ejam cauri niedru jūrai. Krastā ēdam ar īpatni burvīgo garšu apveltītās kadiķogas, kamēr no to ārstnieciskās iedarbības sāk sāpēt vēders. Metrus 50 no skatu torņa mūsu uzmanību pievērš mirušās ūdensžurkas ķermenis, ko rūpīgi aplūkojam kā eksponātu dabas muzejā.
Skatu tornī, ērti iekārtojušies pie saviem binokļiem, mēs vērojam laučus, gaigalas un gulbjus. Sajūsmu rada lielā dumpja dudināšana, kas atgādina skaņu, ko ikviens var radīt, īpašā leņķī pūšot alus pudelē. Liels paldies cilvēkiem, kas skatu tornī un ap to ir izvietojuši ezerā redzamo putnu attēlus ar nosaukumiem, tādā veidā veiksmīgi atrisinot vairākus strīdus. Tie, kas te bijuši, var apstiprināt, ka flora un fauna, kas vērojama ap Kaņiera skatu torni rada īpašu noskaņu, kādas nav nekur citur. Līdz pavasarim vairs nav tik tālu, kā šķiet, nepalaidiet to garām!
Komentāri