Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, esmu spiests atzīt, ka dienas skaistākais brīdis ir ceļš no Vilces uz Pokaiņiem. Slīdam pa šauriem Zemgales celiņiem, kuriem abās pusēs plešas bezgalīgi labības lauki un retie koki ir kļuvuši dzeltensarkani. Pēc Vidzemes un Augšzemes kalniem un lejām, pēc Kurzemes mežiem un vientuļām pludmalēm Zemgale šķiet brīnumaina. Te tu gandrīz sāpīgi izjūti, ka, dzīvojot starp pilsētas mūriem, acis nav pieradušas raudzīties tik tālu un tik plaši.
Ilgi domājām, kā ievietot Pokaiņus mūsu dabas stāstu sarakstā, jo līdzās neparastajai dabai būtiskāko pienesumu Pokaiņu popularitātei ir radījuši stāsti par šīs vietas ezotēriskajām dimensijām. Ir pat tādi, kas apgalvo, ka Pokaiņu meža akmens krāvumi, avoti un slavenais zikurāts ir druīdu, svēto un citu garīgi apdāvinātu cilvēku roku darbs. Raugoties no citas puses, lai arī Pokaiņi ir objekts ar salīdzinoši spilgtu komercializāciju un cieši klātesošo sabiedrisko infrastruktūru, tas pamatu pamatos ir dabas objekts, tāpēc nolēmām, ka tas tomēr iederas 100 dabas stāstos.
Autostāvvieta ir pilna ar mašīnām un meža taciņas ir pilnas ar atpūtniekiem. Pokaiņi ir valsts mēroga fenomens un pierādījums, kā ar gādīga saimnieka un krietnas devas misticisma palīdzību no akmeņiem piekaisīta meža var izveidot stāstu, kas šurp vilina cilvēku straumes. Un, kas ir pats dīvainākais, tie ir gatavi maksāt 2 eiro par ieeju mežā, plus 1.50 eiro par iespēju piebraukt ar mašīnu četrās populārākajās apskates objektu vietās, lai nav tik daudz jāstaigā ar kājām.
Teiksmaino Latvijas dabas objektu apmeklēšana nereti pieprasa zināmu naivumu un attīstītu radošo domāšanu, jo vērotājam jābūt spējīgam, pirmkārt, noticēt vai vismaz izlikties noticam mistiskajam vietas kontekstam, otrkārt, jābūt spējīgam iztēloties aprakstīto mistisko notikumu gaitu. Te gan jāatzīst, ka Pokaiņi salīdzinājumā ar Velna alām un Svētmeitu kambariem ir kā milzis starp punduriem. Te uz katra soļa un biezā slānī ir atrodams tāds pārdabisko objektu apjoms, ka pietiktu piecām Latvijām.
Pokaiņi ir kā tāds mistisko dabas objektu lielveikals visām gaumēm. Mēs te satiekam ģimenes ar nepaklausīgiem bērniem un skaļiem vecākiem, sievieti, kas klusi meditē bērzu birzītē. Vienā no autostāvvietām sastopam duci aplī sastājušos cilvēkus, kas bungu skaņu pavadībā lēni līgojas. Viņiem ir aizvērtas acis un rokas izstieptas uz priekšu, vai gar sāniem. Viņi mūs neredz un nedzird.
Komentāri