Visspilgtāk mani mežā uzrunā smaržas. Rudens pašā sākumā tās ir tik baudāmas. Tu izkāp no māšīnas, kurā tu pirms neilga laika iekāpi smakojošajā Rīgas centrā. Neesi paspējis izstaipīties un tev nāsīs iecērtas šis tikko trūdēt sākušo lapu aromāts, vēsais rudens gaiss un spilgtās debesis. Neskatoties uz to, ka tikko ir aizgājusi vasara un priekšā gaida garš un gandrīz nepārtraukti drēgns laiks, šī skābenā, tikai ar tikko iestājušos rudeni saistāmā smarža atsauc neskaidras atmiņas par kaut ko patīkamu. Neticami, cik ātri tas spēj mainīt noskaņojumu. Tu atkal esi dzīvs, jauns un skaists.
Kamēr lapas bezpalīdzīgi guļ zemē un lēnām pūst, sūnas piedzīvo savu zvaigžņu stundu. To zaļums šodien burtiski duras acīs. Šķiet, ka tās ir jau ir apstrādātas ar datorprogrammu, vai izbēgušas no laboratorijas, kur ar tām veikti hlorofila bagātināšanas eksperimenti. Sūnas aug arī uz ideāli taisnās līnijās sastādītajām priedītēm, kuras katra atsevišķi ir vien trausla salmiņš uz vareno kāpu muguras, bet apvienojušās simtos un tūkstošos, tās spēja apturēt staigājošo kāpu klejojumus un pasargāja ne vienu vien saimniecību no iznīcības.
Upes var pārpeldēt, ezerus apiet un purvus pārbrist, savukārt pie jūras cilvēka varēšana strauji apraujas. Zeme iesprausts miets, pie kura piestiprināta norāde, ka esam nonākuši nūdistu pludmalē. Pie jūras vējš ātri izdzenā domas un var nodoties filozofiskām apcerēm, vai nedomāt ne par ko. No jūras Lielupē ieslīd kaitbordists, saceļot spārnos, uz sēres sēdošo kaiju baru. Pāri Lielupei saskatāma Vakarbuļļu pludmale. Vasarās atpūtnieki te dalās divās daļās, vieni sauļojas Lielupes krastā, citi dod priekšroku zvilnēšanai pie jūras. Tālumā saskatāma nokostā Baltā kāpa.
Kamēr kaitbordists lidinās pāri viļņiem, mēs ar Elizabeti ēdam smiltsērķšķu ogas. Interesanti, ka no jūras puses biezie, asiem ērkšķiem bruņotajiem krūmiem šogad nav ogu. Savukārt krūmi, kas ir pavērsti pret Lielupi ir pilni ar šīm maziem matiņiem klātajiem sulīgajiem brīnumiem, kuri saujām vien pazūd mums mutē un liek tām smaidīt.
Komentāri