Biju iedomājies, ka Lauču akmeņi – mazais un lielais – neko daudz neatšķirsies no žanra klasikas: brīnumainas spējas un izcelsme, kas tāpat kā teju katram Latvijas dižakmenim saistīta ar pašu nelabo, tomēr Lauču akmeņiizrādījās interesantāks, nekā varētu šķist, un es uzzināju ko pavisam jaunu. Pirmkārt, jau lielā Lauču akmens izcelsme. Izrādās, tas pie mums ar ledāju palīdzību nonācis no tālās Viborkas apkārtnes, un šobrīd atrodas vietā, kur to 1853.gadā pavasara vētras ledus blīvēdamies izstūmis krastā
Interesējoties par abiem Lauču akmeņiem,es pirmo reizi nonācu vairākās interneta mākslas galerijās, kurās tiek tirgoti Latvijas mākslinieku darbi. Pat nenojautu, kādos apmēros tie tiek piedāvāti. Lai gan neesmu mākslas eksperts, secinu, ka latviešu mākslinieki ir lieli dabas ainavu cienītāji, tomēr novēroju, ka visbiežāk ainavai gleznā, ja vien tā nav Gauja, Daugava vai Amata, nav noteikta ģeogrāfiskā piesaiste. Parasti gleznas nosaukumsir vispārīgs: “Rudens”, “Siena gubas” vai “Bērzu birzs”.
Rets izņēmums manā nelielajā izpētē: ar ļoti precīzu nosaukumu ir mazpazīstamā latviešu gleznotāja T. Strautmaņa darbs “Dabas pieminekļi –lielais un mazais Lauču akmens” (1980). Mākslinieks zināmā mērā izrādījies pareģis, jo Lauču akmeņus par dabas pieminekļiem oficiāli atzina vien 20 gadus pēc gleznas tapšanas. Darbs, lai arī neliels, tomēr man izskatās pozitīvs un saulains. Tā norādītā cena 120 eiro, šķiet zema,zinot, cik šodien maksā audekls, krāsas un ierāmēšana. Savukārt cena sāk likties smieklīga, salīdzinot ar 16 000 eiro vērto Vilhelma Purvīša gleznu.
Arī gleznotājs Jānis Ziņģītis ir veltījis gleznu Lauču akmeņu apkārtnei, tomēr man to tā arī neizdevās atrast, iespējams, jau pārdota. Noslēgumā gribēju padalīties ar kādā kāzu organizatoru mājaslapā uzietu Lauču akmeņu aprakstu: “Pastaigājoties gar jūras krastu, jūs nonāksiet pie lielā Lauču akmens, kas izraisa apbrīnas saucienus daudzos apmeklētājos”. Jūs noteikti piekritīsiet, ka uzreiz rodas vēlme paviesoties šādās kāzās, kur daudzie apmeklētāji velta apbrīnas saucienus akmeņiem.
Komentāri