Braucot no Rīgas uz Gaiziņu vai Ērgļiem, navigācija parasti neiesaka ceļu pa Lielajiem Kangariem, tomēr es vienmēr izvēlos braukt tieši tur. Nezinu Latvijā otru tik aizraujošu un savā ziņā noslēpumainu ceļu. Lielie Kangari ir lielākais osu valnis jeb grēda Latvijā. Ģeologi šādus reljefa veidojumus sauc par eskeriem. Grēdas relatīvais augstums svārstās no 10 līdz pat 27 metriem. Izsakoties salīdzinājumos, tas ir apmēram deviņstāvu mājas augstums. Kopējais vaļņa garums ir ap 26 kilometriem, bet pats augstākais posms, ko parasti saprot un apzīmē ar vārdu salikumu “Lielie Kangari”, ir aptuveni 7 kilometrus garš
Liegumā ietilpst arī Lielais Kangaru purvs un Kangaru ezers, uz kuru ved taka. Piestāju auto nelielajā placītī pie takas sākuma. Acumirklī pie logiem sāk dauzīties dunduri, no kuriem lielākie, tā saucamie govju dunduri, stiklā triecas ar pārsteidzošu spēku. Patīkama sajūta, kad tevi kāds gaida. Ārā bezvējš un ārkārtīgi sauss, tāpēc grants ceļa putekļi vēl dziļi mežā paliek karājamies gaisā 
Pie paša ezera gandrīz uzskrienu odzei. Tepat kāds pārgalvis, iespējams, pēc peldes, ir atstājis savas apakšbikses. Blakus Kangaru ezeram dabas takas malā atrodas Burlakkalniņš – vieta, kur agrāk slēpušies lielceļu laupītāji. Viņu dēļ tirgotāji, atgriežoties no Rīgas, apvienojušies kolonnās, lai varētu līdzvērtīgi stāties pretī. Savukārt Otrā pasaules kara laikā te patvērušies nacionālie partizāni.
Dabas liegumā atrodas valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis – Ķoderu pilskalns, saukts arī par “Lielā vīra gultu”. Šodien no pilskalna atlicis vien apaudzis paugurs. Nedaudz tālāk jau šoseja šķērso Mazo Juglu. Tepat arī ciemats Jugla un omulīgais veikaliņš “Kurmis”, kurā laiks apstājies astoņdesmito gadu vidū un kurā mani apkalpo desmitgadīga meitene. Ārā ir vismaz +50 grādi, tāpēc nopērku saldējumu un aukstas limonādes pudelīti.
Avoti: https://ropazi.lv/
Komentāri