Interesējoties par piekrastes paraboliskajām kāpām, kuras vēju iedarbībā, veidojušās pateicoties 17.un 18.gs veiktajiem plašajiem piekrastes mežu izcirtumiem un ugunsgrēkiem, uzdūros unikālajai Plieņciema kāpai. Šo kāpu varētu uzskatīt par pēdējo Latvijas piekrastē, kuru vēji vēl spēj kustināt, tiesa gan visai ierobežoti.
Šis pēdējais, piekrastes vēju kontrolētais bastions, daudzus gadsimtus kalpojis par zvejas tīklu žāvēšanas vietu, sauktu arī par Vabu laukumu. Šis vēju izdzenātais laukums ir tikai neliels fragments no tā saucamās Plieņciema baltās kāpas, kura kopš 1987.gada atrodas dabas lieguma patvērumā un stiepjas apmēram 3 kilometru garumā Ķesterciema virzienā.
Plieņciems, līdzīgi kā daudzi citi piekrastes ciemi gadsimtiem ilgi kopuši savas zvejniecības un kuģu būves tradīcijas, tomēr Plieņciems, pateicoties kāpas radītajam aizvējam, jau visai agri sāka gozēties Latvijas pirmo kūrortu staropā. Pirmo reizi vēstures avotos tas ir minēts jau 1738.gadā, kad to kā peldu vietu izmanto apkārtnes muižniecības un garīdzniecības prominences.
1808.gadā Plieņciemā tiek uzcelts lepns krogs ar deju zāli un nakšņošanai piemērotiem apartamentiem, bet jau 1810.gadā uz turpat netālo Plieņu muižu ierodas kņaziene Elizabete. Līdzīgi, kā 2005. gaidot ASV prezidentu tika pārkrāsoti Kalnciema ielas koka nami – gatavojoties Elizabetes vizītei, ceļa posmā no Tukuma līdz Plieņu muižai, tika norakti augstākie pakalni, paplašināti ceļu posmi un ielejās ierīkoti nožogojumi.
Elizabete Plieņos bija ieradusies uzlabot savu veselību, tāpēc, nolūkā nodrošināt karietei ērtu piekļuvi jūrai, no Plieņiem līdz Lielajam krogam tika izcirsta stiga un Plieņciemā tika norakta Lielā kāpa un izveidots ceļš, kura pēdas apskatāmas vēl šodien un ir nosaukts par godu Krievijas carienei Katrīnai Lielajai. Vēsturnieki apgalvo, ka vēstures avotos nav atrodamas ziņas par Katrīnas lielās viesošanās Plieņciemā, tomēr Katrīna bija Elizabetes vīra vecmāmiņa, tāpēc, iespējams vietējiem iedzīvotājiem laika gaitā radies misēklis.
Elizabetes vizīte nav bijis vienīgais lielais notikums, ko piedzīvojis Plieņciems. Runā, ka tieši Plieņciemā 1925.gadā ir uzbūvēts pēdējais un viens no lielākajiem Latvijas koka buriniekiem „Eurasia”, kurš 1933.gadā ir noslīcis kaut kur pie Trinidadas.
Komentāri